kronis
kronis -ņa, v.
1.Dārgakmeņiem greznoja zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota — valdnieka (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
PiemēriCara kronis.
2.vēst. Valsts vara, valdība (monarhistiskā valstī).
Piemēri..ceļoju kroņa uzdevumā uz angļu tvaikoņa.. uz Vladivostoku..
2.1.ģen.: kroņa, adj. nozīmē Tāds, kas ir tieši pakļauts valsts varai, valdībai (monarhistiskā valstī).
PiemēriKroņa muiža.
Stabili vārdu savienojumiKroņa maize. Kroņa palāta. Kroņa tiesa.
3.sar. Vainags.
Piemēri..celīte ieved kapsētas krūmos, kas piegazti ar sakaltušu puķu, kroņu.. nezāļu vezumiem.
3.1.pārn. Augstākais sasniegums. Tas, kas ir pārāks par ko citu.
PiemēriTaču pirmās dienas kronis bija 100 metru skrējiens ritmiem.
4.sar. Vainags (kokam).
Piemēri..dārznieks arī izmeta pa vārdam, norādīdams, kur izgriežami liekie zari, lai kronim piešķirtu vēlamu formu..
5.Kokgriezumu vainagveida rotājums skapja augšējai malai.
PiemēriVēl tur [klētiņā] stāvēja.. vecs skapis notrunējušām kājām un atšķeltu kroni.
6.anat. Mutē redzamā zoba daļa.
Stabili vārdu savienojumiĒrkšķu kronis. Kroņa numurs. Radības kronis. Rožu kronis. Uzlikt kroni.
Avoti: 4. sējums