krustīties
krustīties krustījos, krustījies, krustījās, arī krustos, krusties, krustās, pag. krustījos; refl.
1.rel. Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
PiemēriNekustēdamās viņa stāvēja starp dievlūdzējiem, kas,.. te krita ceļos, te krustījās, te aizdedzināja gaišbrūnas svecītes pie svētbildēm.
- Nekustēdamās viņa stāvēja starp dievlūdzējiem, kas,.. te krita ceļos, te krustījās, te aizdedzināja gaišbrūnas svecītes pie svētbildēm.
- Skubināja klanīties un krustīties, ar trim pirkstiem skarot sev pieri, plecus un krūtis.
- Sieviņas pa gabalu krustījās, vīri drūmi skatījās zemē un spļāva aiz nelabuma, bet apakšā pie karātavām stāvēja sargs.
Avoti: 4. sējums