krākt
krākt krācu, krāc, krāc, pag. krācu; intrans.
1.Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
PiemēriSkaļi krākt.
- Skaļi krākt.
- Klusi krākt.
- Nepatīkami krākt.
- «..es nekad vēl neesmu miegā krācis.»
- Viņam bija indeve naktīs krākt, it sevišķi tad, ja miegā pagriezās uz kreisajiem sāniem.
- Nu bij dzirdams, kā viņš [ievainotais] tur kuļājās krākdams.
- pārn. Leijerkaste krāca, žagojās un klepoja, ar troksni raudama iekšā gaisu..
1.1.Radīt šādas skaņas bailēs, sāpēs, piepūlē (par dzīvniekiem, parasti par zirgiem).
PiemēriGarām, tik garām! Lai nāk, kas nākdams; Pa sniegiem, caur dobēm Zirgs sprauslo krākdams.
- Garām, tik garām! Lai nāk, kas nākdams; Pa sniegiem, caur dobēm Zirgs sprauslo krākdams.
- ..uz kraujas parādījās jātnieki. Straumes malā apturēti, putās satriektie zirgi krāca..
- ..sažņaudzu tik krampjaini ērzelim purnu, ka viņš sāk krākt.
- pārn. ..Un viļņi vēl dienā slejas divkājas Un krāc kā jauni, neiebraukti zirgi.
1.2.pārn.; sar. Gulēt miegā.
Piemēri«Noslēgumam nolasīju.. jaunu dzejoli, ko uzrakstīju tikai pagājušajā naktī, kamēr jūs visi krācāt savās guļas vietās.»
- «Noslēgumam nolasīju.. jaunu dzejoli, ko uzrakstīju tikai pagājušajā naktī, kamēr jūs visi krācāt savās guļas vietās.»
- Pašā dienvidū, kad citi pļāvēji krūmu pavēnī saldi krāc, vecais Mārtiņš zālainajā pastraumē makšķerē sapalus.
- Uz kādu laiciņu aprima lielais krogs, kur kurais krita, tur krāca.
2.parasti 3. pers. Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
PiemēriViļņi krāc.
- Viļņi krāc.
- Bangas krāc.
- Upe krāc.
- Atvars krāc.
- Nikni krāc okeāns.
- Jūra kļuva nemierīgāka un drīz sāka krākt un vārīties kā raganu katls.
- Ūdens šalca, krāca un šņāca, gāzdamies no augstajām slūžām lejā uz balti spīdošiem akmeņiem.
- Mežonīgi krākdama un valstīdama krasta akmeņus, zilgani tumšā upes straume traucas apbrīnojamā ātrumā.
2.1.Par vēju, negaisu, lietusgāzi.
PiemēriNakts tumsā kailajos bērzu zaros krāca ziemas vētra. Rīt būs atkusnis.
- Nakts tumsā kailajos bērzu zaros krāca ziemas vētra. Rīt būs atkusnis.
- ..tālumā vēl rūca un krāca negaiss..
- Aiz krasta kraujas liesmoja ugunskurs. To neapdzēsa pat krācošā lietus gāze.
2.2.Par mežu, kokiem (vētrā, negaisā).
PiemēriNu drīz vien ziemelis sāks asi pūst, Sāks meži krākt un sausie zari lūzt...
- Nu drīz vien ziemelis sāks asi pūst, Sāks meži krākt un sausie zari lūzt...
- Sniegs gurkstēja zem kājām, tumsā krāca koki..
- Nakts. Ārā trako pavasara vētra, šņāc jumtā, drebina logus, krāc baigi sirmais ozols aiz Dimzas rijām.
- pārn. Velti ilgas kā silava vētrā krāc..
2.3.Par uguni, ugunsgrēku.
PiemēriLiesmas krāc.
- Liesmas krāc.
- Baigi krācot, [izcirtumā] dega milzīgais ugunsgrēks. Zemē bira melnas sodrēju plēnes.
- ..viņi.. sajuta svelmi, kas nāca no stacijas puses. Varēja redzēt augstus liesmu un dūmu stabus, kas krācot cēlās pret debesīm.
- Es atkal ceļos, atkal ejam, Un atkal ugunis sāk krākt..
3.parasti 3. pers. Radīt spēcīgu, nevienmērīgu, zemu troksni (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
PiemēriŠņākdama un krākdama, melnus dūmu mutuļus pa gaisu griezdama, tuvojās lokomotīve.
- Šņākdama un krākdama, melnus dūmu mutuļus pa gaisu griezdama, tuvojās lokomotīve.
- Uz ceļiem un laukos, un mežos nu dūc un rūc, dārd un dun, šņāc un krāc mašīnas.
- Sakāpj gvardi melnos kuģos [tankos], Motors dobji krāc.
Avoti: 4. sējums