krāsmatas
krāsmatas -u, vsk. krāsmata, -as, s.
1.Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
PiemēriKūpošas krāsmatas.
- Kūpošas krāsmatas.
- Aizaugušas krāsmatas.
- Nodegušo ēku krāsmata.
- Krāsmatu pelni.
- ..krāsmatas negribēja padoties aizmirstībai, nokvēpuši skursteņu stabi slējās laukā no kupenām, pārogļojušās sijas zīmēja melnus krustus.
- ..nodegušās mājas netika atjaunotas. Gadījās, ka Kaupo, garām jādams, pēkšņi apturēja zirgu pie krāsmatām un mēmu skatienu raudzījās apdegušos baļķu galos.
- Te.. bija tikai kara laikā nodeguša muižas staļļa mūri. Nātras un balandas auga ap krāsmatām.
- pārn. Esmu centies izprast, kāpēc jaunu un skaistu cilvēku pulciņa pēdās paliek krāsmatas - aplauzīti zari, izsvilināti liepu dobumi, kāpēc šos zaļoksnos cilvēkbērnus reizēm pārņem tāds postīšanas prieks.
2.apv. Kaudze (parasti akmeņu).
PiemēriPaulis.. aiziet dārzā un, uz akmeņa krāsmatas piemeties, sāk meistarot vecu vējlukturi.
- Paulis.. aiziet dārzā un, uz akmeņa krāsmatas piemeties, sāk meistarot vecu vējlukturi.
- Pār šo upīti stiepjas krāsmata jeb akmeņu strēķis..
Avoti: 4. sējums