Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krāsniņa
krāsniņa -as, s.
1.Dem. → krāsns.
2.Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs.
PiemēriAp čuguna krāsniņu, no kuras nāca svelmīgs karstums, mētājās malkas pagales..
  • Ap čuguna krāsniņu, no kuras nāca svelmīgs karstums, mētājās malkas pagales..
  • Kaktā uz skārda krāsniņas sīca katliņš..
  • Es viņu tūlīt ievedu savā zemnīcā, jo tur allaž kurējās maza metāla krāsniņa un bija ļoti silts.
  • ..[gleznotājs] sakārtoja galdu, iekūra mazo taupības krāsniņu, jo darbnīcā bija jūtami vēss.
Stabili vārdu savienojumiTaupības krāsniņa.
Avoti: 4. sējums