Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krūzīte
krūzīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu. Tase.
PiemēriNo grāmatu plaukta augšas.. Egle nocēla divas māla krūzītes.
  • No grāmatu plaukta augšas.. Egle nocēla divas māla krūzītes.
  • Līze.. uzlika uz kastes krūzītē ielietu pienu..
  • Izvilcis plakanu skārda krūzīti, svešais vīrs ar to pasmēla ūdeni no spaiņa.
1.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriLīdziedoto medus krūzīti apsietā valdziņā šūpodams, viņš [zēns] vispirms aizsteidzās uz māju..
  • Līdziedoto medus krūzīti apsietā valdziņā šūpodams, viņš [zēns] vispirms aizsteidzās uz māju..
1.2.Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
Piemēri..padeva man krūzīti vai bļodiņu, lai sēstos un ēdu..
  • ..padeva man krūzīti vai bļodiņu, lai sēstos un ēdu..
  • «Virtuvē skapītī traukā ir salds piens. Ielej zēnam krūzīti.»
Avoti: 4. sējums