Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kuģapuika
kuģapuika -as, v.
Pusaudzis, kas uz kuģa mācās par matrozi, kā arī veic dažādus darbus. Junga.
Piemēri«Braucu par kuģapuiku uz velkoņa «Cēzars».»
Avoti: 4. sējums