Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kubriks
kubriks -a, v.; jūrn.
Kopīga guļamtelpa kuģa komandai.
PiemēriVīri sēž siltajā kubrikā, ievelk pa dūmam un spriež, ka tik negantā laikā īstam zvejniekam jābūt ar vēsu prātu un siltu kažoku.
Avoti: 4. sējums