Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kuilis
kuilis -ļa, v.
1.Mājas cūku tēviņš.
PiemēriKādam saimniekam piederēja varens, balts kuilis. Tam bija ilkņi kā mazam zilonim un sari, asi kā eža kažoka adatas..
  • Kādam saimniekam piederēja varens, balts kuilis. Tam bija ilkņi kā mazam zilonim un sari, asi kā eža kažoka adatas..
  • Fermas viņā galā savā aizgaldā kā ķeizars majestātiski žāvājas kuilis.
1.1.Meža cūku tēviņš.
PiemēriKuiļa gaļa.
  • Kuiļa gaļa.
  • Reiz.., Čingizhanam [valdniekam] medījot mežacūkas, no niedrāja izskrēja bars kuiļu un, ilkņus šņakstinādami, drāzās vajātājam virsū.
  • Manā sasodītajā iztēlē visu laiku tepat krūmos apkārt ložņāja melns, spalvains kuilis ar līku muguru un gariem pīkveidīgiem ilkņiem.
  • ..visi trīs suņi kaukdami izspruka no alas, un viņiem nopakaļus izdrāžas liels, melns meža kuilis ar dzelteniem, gariem un līkiem ilkņiem.
Avoti: 4. sējums