kukaragas
kukaragas -u, s.
kukuragas -u, s., tikai dsk.; parasti lok.: kukaragas, retāk kukuragas
Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
PiemēriTēvs: Vai tu atminies, māt, mums reiz bij tāds mazs puisītis ar baltu galviņu. Es viņu.. nēsāju pa pagalmu kukaragas.
Avoti: 4. sējums