Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kulināties
kulināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos
kuļināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.; reti
1.Kuļāties (1).
PiemēriResnais vēders tā kulinājās, ka man uznāk bailes.
2.parasti 3. pers. Maisīties, jaukties, kulties (parasti par ko šķidru).
PiemēriCitos [kublos] vēl tikai kulinās tumši brūna, bieza masa - šokolāde...
3.Kuļāties (2).
PiemēriBet otrā [varde] tikmēr kulinājās pa krējumu, kamēr tas pārvērtās par sviestu. Tad varde atspērās pret sviestu un izlēca ārā.
Avoti: 4. sējums