kulminācija
kulminācija -as, s.
1.Visaugstākā pakāpe, vislielākais kāpinājums (kā) attīstībā.
PiemēriPirmās Krievijas revolūcijas kulminācija bija bruņotā sacelšanās 1905. gada nogalē.
Stabili vārdu savienojumiKulminācijas punkts.
1.1.literat. Vissasprindzinātākā (daiļdarba darbības, konflikta) attīstības pakāpe, kurai seko atrisinājums.
PiemēriLugas kulminācija.
1.2.mūz. Vissasprindzinātākais darbības vai muzikālās dinamikas attīstības moments (skaņdarbā vai tā daļā).
PiemēriVisbiežāk muzikālā raksturojuma mezglu punkti un kulminācijas balstās sižeta kolīzijās, satura attīstības samezglojumos.
2.astr. Stāvoklis, arī moments, kad (debess spīdeklis) atrodas uz novērotāja meridiāna.
Stabili vārdu savienojumiApakšējā kulminācija. Augšējā kulminācija.
Avoti: 4. sējums