kumpums
kumpums -a, v.
1.Rezultāts → kumpt. Kumpa (ķermeņa daļā). Kūkums.
PiemēriOtra [ubadze] bija.. akla, nobālējušiem, savervelējušiem vaigiem un līku, par daudz līku muguru. Kad viņa piecēlās kājās, tad viņas aiz kumpuma uz zemi nokārtā galva sniedzās līdz ceļiem..
1.1.Izvirzījums uz āru, izliekums (priekšmetam).
Piemēri..večiņa aizgāja, salīkusi kā pusē atvāzts kabatas nazis, tikko samanāma aiz neslavas pelēkā kumpuma.
Avoti: 4. sējums