kumpums
kumpums -a, v.
1.Rezultāts → kumpt. Kumpa (ķermeņa daļā). Kūkums.
PiemēriOtra [ubadze] bija.. akla, nobālējušiem, savervelējušiem vaigiem un līku, par daudz līku muguru. Kad viņa piecēlās kājās, tad viņas aiz kumpuma uz zemi nokārtā galva sniedzās līdz ceļiem..
- Otra [ubadze] bija.. akla, nobālējušiem, savervelējušiem vaigiem un līku, par daudz līku muguru. Kad viņa piecēlās kājās, tad viņas aiz kumpuma uz zemi nokārtā galva sniedzās līdz ceļiem..
- Deguns ar kumpumu, kas jaunībā viņai piešķīra kaut kādu neparastu eksotiku, tagad šķita par lielu un līku kalsnajai sejai..
- No vecas muguras kumpumu nekā nevar nost dabūt.
1.1.Izvirzījums uz āru, izliekums (priekšmetam).
Piemēri..večiņa aizgāja, salīkusi kā pusē atvāzts kabatas nazis, tikko samanāma aiz neslavas pelēkā kumpuma.
- ..večiņa aizgāja, salīkusi kā pusē atvāzts kabatas nazis, tikko samanāma aiz neslavas pelēkā kumpuma.
Avoti: 4. sējums