kuprs1
kuprs -a, v.; pareti
1.Kupris1.
PiemēriAtslējies, lepni vēderu izgāzis, viņš likās vēl kroplāks un nožēlojamāks nekā īstenībā. Viens plecs nošķiebts, otrs uzrauts, mugurā kuprs.
- Atslējies, lepni vēderu izgāzis, viņš likās vēl kroplāks un nožēlojamāks nekā īstenībā. Viens plecs nošķiebts, otrs uzrauts, mugurā kuprs.
- pārn. «Kad ej pa ceļu un apkārt mājās kūp skursteņi, tad liekas, ka visur miers un saskaņa, bet kolīdz tev iespēja aiz durvīm paskatīties, tā redzi, ka savs kuprs pat tam laikmetīgākajam cilvēkam mugurā.»
2.Kupris2.
Piemēri..Zeltiņa sainītis starp tiem [citiem zirgiem] izskatījās taisni kā pērnējs kumeļš. Kupra saliecies, kur pieklupis, grauza ar visām saknēm, it kā pļavā labu labās zāles nebūtu diezgan.
- ..Zeltiņa sainītis starp tiem [citiem zirgiem] izskatījās taisni kā pērnējs kumeļš. Kupra saliecies, kur pieklupis, grauza ar visām saknēm, it kā pļavā labu labās zāles nebūtu diezgan.
- Uz kuru pusi kaķim kuprs, no tās puses viesi gaidāmi.
Avoti: 4. sējums