Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kurkstēt
kurkstēt parasti 3. pers., kurkst, pag. kurkstēja; intrans.
1.Radīt īsas, paskarbas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par vardēm, krupjiem).
PiemēriPatālajā dīķī kurkst.. vardes, dzenājot cita citu pa zālēm un kalmēm.
2.Urkšķēt (par vēderu).
Piemēri..paķēra tāpat līdzi sausu maizes gabaliņu, jo jau ap pulksten septiņiem, astoņiem tukšais vēders sāks kurkstēt..
Avoti: 4. sējums