kurkstēt
kurkstēt parasti 3. pers., kurkst, pag. kurkstēja; intrans.
1.Radīt īsas, paskarbas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par vardēm, krupjiem).
PiemēriPatālajā dīķī kurkst.. vardes, dzenājot cita citu pa zālēm un kalmēm.
- Patālajā dīķī kurkst.. vardes, dzenājot cita citu pa zālēm un kalmēm.
- Cik jauki naktīs vardes kurkst, Kurkst kā pirms miljons gadiem..
- Purvs dzīvoja savu dzīvi: noburbuļoja rāva, kaut kur trokšņoja dumpis, kurkstēja vardes.
- pārn. Doktoram Vulfam reizēm grūti atvairīt domu, ka pie galda sēž nevis cilvēki, bet lelles, kas mehāniski vārsta muti un bezjēdzīgi kurkst.
2.Urkšķēt (par vēderu).
Piemēri..paķēra tāpat līdzi sausu maizes gabaliņu, jo jau ap pulksten septiņiem, astoņiem tukšais vēders sāks kurkstēt..
- ..paķēra tāpat līdzi sausu maizes gabaliņu, jo jau ap pulksten septiņiem, astoņiem tukšais vēders sāks kurkstēt..
- Tēvam bijām četri bērni, pats mālderis.. Un visi tikai prasa: skuķiem vajag brunčus, puikām - bikses, un vēderi arī kurkst.
- Juris un Ansis bija apēduši visu, ko bija atnesusi Līzīte, un tagad viņiem jau sāka kurkstēt vēderi..
Avoti: 4. sējums