Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kurlums
kurlums -a, v.; parasti vsk.
1.Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
Piemēri..paaugstināts trokšņa līmenis rada daudzas slimības: nervu, psihiskās, sirds un asinsvadu slimības, tas var būt par iemeslu kurlumam..
2.Nevēlēšanās ko dzirdēt, uzklausīt.
Piemēri..tev kurlums iesēdies ausīs, un tu nedzirdi vairs - kā sērgu apstāta sirgst tava miesa!
Avoti: 4. sējums