kurties
kurties parasti 3. pers., kuras, pag. kurās; refl.
1.Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurēties.
PiemēriSāk kurties plīts.
- Sāk kurties plīts.
- ..jauki tagad kuras krāsns.
1.1.Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
PiemēriKrāsnī kurās bērza malka.
- Krāsnī kurās bērza malka.
- Slapjā malka kurās lēni.
1.2.Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
PiemēriTur uguns nekurās, kur nav lāga kūrējiņa.
- Tur uguns nekurās, kur nav lāga kūrējiņa.
Avoti: 4. sējums