kurties
kurties parasti 3. pers., kuras, pag. kurās; refl.
1.Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurēties.
PiemēriSāk kurties plīts.
1.1.Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
PiemēriKrāsnī kurās bērza malka.
1.2.Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
PiemēriTur uguns nekurās, kur nav lāga kūrējiņa.
Avoti: 4. sējums