kuvērs
kuvērs -a, v.; novec.
Aploksne.
PiemēriTad krusttēvs nosēdās.. pie galda, sameklēja kuvēru un pastpapīru un, sarunādamies ar Zeltinieti, rakstīja, lai kaut kas tik neaizmirstos vien.
- Tad krusttēvs nosēdās.. pie galda, sameklēja kuvēru un pastpapīru un, sarunādamies ar Zeltinieti, rakstīja, lai kaut kas tik neaizmirstos vien.
- Kristīne apskatīja rakstu, kas likās Vīskreļa rokrakstam līdzīgs, atplēsa kuvēru, izlasīja zīmīti, kas tajā atradās, un saplēsa to.
Avoti: 4. sējums