Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kvēpeklis
kvēpeklis -ļa, v.
Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis.
PiemēriMājas saimnieks aizklāj logu un aizdedzina no pudeles pagatavotu kvēpekli.
  • Mājas saimnieks aizklāj logu un aizdedzina no pudeles pagatavotu kvēpekli.
  • Pieblīvēdams krēslainās telpas kaktus ar ēnu rēgiem, uz galda dūmoja kvēpeklis.
  • Saltās zemnīcas piķa melnajā tumsā ar sarkanu, kvēpošu liesmu deg kvēpeklis.
Avoti: 4. sējums