kvankšķēt
kvankšķēt parasti 3. pers., kvankšķ, pag. kvankšķēja
kvankšēt parasti 3. pers., kvankš, pag. kvankšēja; intrans.; sar.; retāk
Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni). Kvekšķēt.
PiemēriUzsaucu viņai labdienu, nedzirdēdams, vai man atbild, jo suns kvankšķēja kā negudrs..
Avoti: 4. sējums