Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kviekt
kviekt parasti 3. pers., kviec, pag. kvieca; intrans.
Radīt raksturīgas augstas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
PiemēriNojumītēs spalgi un gari kviec sivēni..
Avoti: 4. sējums