Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kviekt
kviekt parasti 3. pers., kviec, pag. kvieca; intrans.
Radīt raksturīgas augstas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
PiemēriNojumītēs spalgi un gari kviec sivēni..
  • Nojumītēs spalgi un gari kviec sivēni..
  • ..kviekdami un rukšķēdami ap kuplajām, baltajām cūku mātēm drūzmējas un grūstās ņiprie, nemierīgie sivēntiņi.
  • pārn. I-ā, īā-haha - kvieca un smējās harmonikas.
Avoti: 4. sējums