kājceliņš
kājceliņš -a, v.
1.Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam). Celiņš gājējiem.
PiemēriKaija [vīrs] nogriežas pa veco lauku ceļu ar cieti iemītu kājceliņu malā.
2.Šaura, garena grīdsega. Celiņš (3).
PiemēriVasarā un rudenī.. dažas čaklākās audējas var redzēt.. plūcam kalmes, vilku vāles, niedres un pelēcīgos doņus. No šiem materiāliem ziemas vakaros top skaistu skaistas sienas segas un kājceliņi.
Avoti: 4. sējums