kājceliņš
kājceliņš -a, v.
1.Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam). Celiņš gājējiem.
PiemēriKaija [vīrs] nogriežas pa veco lauku ceļu ar cieti iemītu kājceliņu malā.
- Kaija [vīrs] nogriežas pa veco lauku ceļu ar cieti iemītu kājceliņu malā.
- ..Sala bija.. atracis taku uz avotu un iztīrījis kājceliņu līdz braucamam meža ceļam.
- Gājām taisni - lielceļš palika iesāņus - pa kājceliņu, kurš aizlocījās gar mežiem, pa pļavām vien.
2.Šaura, garena grīdsega. Celiņš (3).
PiemēriVasarā un rudenī.. dažas čaklākās audējas var redzēt.. plūcam kalmes, vilku vāles, niedres un pelēcīgos doņus. No šiem materiāliem ziemas vakaros top skaistu skaistas sienas segas un kājceliņi.
- Vasarā un rudenī.. dažas čaklākās audējas var redzēt.. plūcam kalmes, vilku vāles, niedres un pelēcīgos doņus. No šiem materiāliem ziemas vakaros top skaistu skaistas sienas segas un kājceliņi.
- Košās livrejās tērpti sulaiņi steidz izritināt kājceliņu..
Avoti: 4. sējums