Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kājiņa
kājiņa -as, s.
1.Dem. → kāja.
2.Priekšmeta daļa (parasti sašaurināta, garena), ar kuru priekšmetu piestiprina (kur, pie kā), atbalsta (pret ko).
Piemēri..brilles nokritušas, nolūzušas kājiņas vietā piesieta aukliņa, tā vien vēl aiz auss aizmetusies.
  • ..brilles nokritušas, nolūzušas kājiņas vietā piesieta aukliņa, tā vien vēl aiz auss aizmetusies.
  • Cirkuļiem ir divas smailas metāla kājiņas, kas savienotas ar šarnīru un skrūvi.
2.1.Organisma veidojumu daļas, kurām ir savienojuma, balsta funkcija.
PiemēriSmadzeņu kājiņas.
  • Smadzeņu kājiņas.
  • Balsenes polipi visbiežāk lokalizējas uz balss saitēm. Tie ir apaļi, pacieti, labi norobežoti veidojumi uz tievas kājiņas.
  • Pie sēklneša sēklaizmetni piestiprina kājiņa..
Avoti: 4. sējums