Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kājiņa
kājiņa -as, s.
1.Dem. → kāja.
2.Priekšmeta daļa (parasti sašaurināta, garena), ar kuru priekšmetu piestiprina (kur, pie kā), atbalsta (pret ko).
Piemēri..brilles nokritušas, nolūzušas kājiņas vietā piesieta aukliņa, tā vien vēl aiz auss aizmetusies.
2.1.Organisma veidojumu daļas, kurām ir savienojuma, balsta funkcija.
PiemēriSmadzeņu kājiņas.
Avoti: 4. sējums