kārkt
kārkt kārcu, kārc, kārc, pag. kārcu
karkt karcu, karc, karc, pag. karcu; intrans.
1.parasti 3. pers. Ķērkt (par dažiem putniem).
PiemēriKārc krauklis, no egles jauc sniegu.
- Kārc krauklis, no egles jauc sniegu.
- Vārna kārc.
- Skrej pāri kraukļi karcot.
2.reti Gārgt, čērkstēt (par cilvēku). Atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
PiemēriMistrim krūtīs sāka kārkt, it kā tur kas mutuļotu.
- Mistrim krūtīs sāka kārkt, it kā tur kas mutuļotu.
Avoti: 4. sējums