kārtains
kārtains -ais; s. -a, -ā
kārtaini apst.
1.Tāds, kura struktūru veido kārtas (1). Slāņains.
PiemēriKārtainais māls.
Stabili vārdu savienojumiKārtaina gaļa.
1.1.parasti ar not. galotni; kul. Tāds, kas pagatavots īpašā veidā un pēc izcepšanos viegli dalās kārtās (par mīklu). Tāds, kas pagatavots no šādas mīklas.
PiemēriKārtainā mīkla.
2.parasti ar not. galotni Tāds, ko veic pa atsevišķām kārtām (1), atsevišķās kārtās (1) — piemēram, par augsnes apstrādi.
PiemēriKārtainā kultivācija.
3.reti Tāds, kas kļuvis raupjš (parasti no vēja) un lobās (par ādu). Tāds, kura āda kļuvusi raupja (parasti no vēja) un lobās (par seju).
PiemēriKārtaina āda.
Stabili vārdu savienojumiKārtainā lēcējpele.
Avoti: 4. sējums