Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kārtains
kārtains -ais; s. -a, -ā
kārtaini apst.
1.Tāds, kura struktūru veido kārtas (1). Slāņains.
PiemēriKārtainais māls.
  • Kārtainais māls.
  • Kārtainie saldūdens kaļķi.
  • Kārtainie minerāli.
  • Kārtainā želeja.
  • Latvijā [no ģipšakmeņiem] visbiežāk sastopams kārtainais ģipšakmens. Tas ir pelēks, slāņots iezis, kurā gaišās šķiedru ģipša kārtas mijas ar tumšām.. špata ģipšu kārtiņām.
  • Polijā uzbūvēti.. kuģi un laivas, kuru korpusi izgatavoti no kārtainajiem poliesteru stiklaplastiem.
  • Augstā līmeņa pļavu augsnes.. visbiežāk ir kārtainas, velēnu podzolētas.. un maz izveidotas.
Stabili vārdu savienojumiKārtaina gaļa.
1.1.parasti ar not. galotni; kul. Tāds, kas pagatavots īpašā veidā un pēc izcepšanos viegli dalās kārtās (par mīklu). Tāds, kas pagatavots no šādas mīklas.
PiemēriKārtainā mīkla.
  • Kārtainā mīkla.
  • Kārtainā maizīte.
  • Kārtainais pīrādziņš.
2.parasti ar not. galotni Tāds, ko veic pa atsevišķām kārtām (1), atsevišķās kārtās (1) – piemēram, par augsnes apstrādi.
PiemēriKārtainā kultivācija.
  • Kārtainā kultivācija.
  • Augsnes kārtainā apstrādāšana.
3.reti Tāds, kas kļuvis raupjš (parasti no vēja) un lobās (par ādu). Tāds, kura āda kļuvusi raupja (parasti no vēja) un lobās (par seju).
PiemēriKārtaina āda.
  • Kārtaina āda.
  • Kārtaina seja.
Stabili vārdu savienojumiKārtainā lēcējpele.
  • Kārtainā lēcējpele — Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
Avoti: 4. sējums