kārumnieks
kārumnieks -a, v.
kārumniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni.
PiemēriAndžatēvs nebija kārumnieks, bet mātes ceptās pankūkas arī viņam garšoja...
1.1.Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
Piemēri..katrs varēja kaut ko dabūt, kam tikai netrūka nekautrības: kārumnieks saldumus, mazie puikas cepures un gumijas čībiņas..
1.2.Dzīvnieks, kas ēd galvenokārt labu barību.
Piemēri..abi kolhoza zirgi.. ir tādi kārumnieki, kas purva zāli vis neēdīs un arvien gaida kādu gardāku kumosu.
1.3.pārn. Baudkārs cilvēks.
PiemēriViņš dzīves baudās vecs jau kļuvis un izkurtējis kārumnieks.
Avoti: 4. sējums