Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kārumnieks
kārumnieks -a, v.
kārumniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni.
PiemēriAndžatēvs nebija kārumnieks, bet mātes ceptās pankūkas arī viņam garšoja...
  • Andžatēvs nebija kārumnieks, bet mātes ceptās pankūkas arī viņam garšoja...
  • Salums laikam pamanīja viešņas acīs nevaldāmo kārumnieka velniņu un piedāvāja: «Drīkstētu tasi kafijas un ievārījuma maizīti?»
1.1.Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
Piemēri..katrs varēja kaut ko dabūt, kam tikai netrūka nekautrības: kārumnieks saldumus, mazie puikas cepures un gumijas čībiņas..
  • ..katrs varēja kaut ko dabūt, kam tikai netrūka nekautrības: kārumnieks saldumus, mazie puikas cepures un gumijas čībiņas..
1.2.Dzīvnieks, kas ēd galvenokārt labu barību.
Piemēri..abi kolhoza zirgi.. ir tādi kārumnieki, kas purva zāli vis neēdīs un arvien gaida kādu gardāku kumosu.
  • ..abi kolhoza zirgi.. ir tādi kārumnieki, kas purva zāli vis neēdīs un arvien gaida kādu gardāku kumosu.
  • Plauktā bija ielikta rūgušpiena krūze, un.. runcis prāvajā vēderainajā traukā bija iebāzis galvu.. Es kārumnieku iztraucēju..
1.3.pārn. Baudkārs cilvēks.
PiemēriViņš dzīves baudās vecs jau kļuvis un izkurtējis kārumnieks.
  • Viņš dzīves baudās vecs jau kļuvis un izkurtējis kārumnieks.
  • Pašās beigās, kā cienīgākais, pār slieksni kā runcis kāpj mazs vīriņš pliku galvu, vērīgs kārumnieks, dzirnavnieks un bankas direktors..
Avoti: 4. sējums