kārums
kārums -a, v.
1.Sevišķi garšīgs, izmeklēts ēdiens, dzēriens. Ēdiens, dzēriens, kas kādam ļoti garšo.
PiemēriGandrīz viss ēdamais cauri, kur nu vēl par kārumiem sapņot.
1.1.Konfekte, šokolāde u. tml. izstrādājums.
Piemēri..neviens bērns neatteiksies no šokolādes. Taču šis kārums ne visiem bērniem un ne jau vienmēr nāk par labu.
2.parasti vsk. Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
PiemēriAiz sasprindzinājuma viņam drebēja roka, bet feldfēbelis domāja, ka tas aiz liela kāruma... tie abi skatījās, kā Inga dzer..
2.1.Kāre (piemēram, ko darīt).
PiemēriOlavs lej bez mēra, bez jēgas, bet laikam tak nereibst. Sakņupis, elkoņus sakrustojis uz galda, ar smagu kārumu skatās, kā tie pārējie ālējas, cits citu nepazīdami..
Avoti: 4. sējums