kāviens
kāviens -a, v.
1.parasti vsk.; sar. Sitieni (piemēram, piekaujot). Stiprs pēriens.
Piemēri..tādu kāvienu Kola patiešām saņēma dzīvē pirmo reizi. Taču vairāk par pārsisto lūpu un degunu sūrstēja nicīgi nošņāktais vārds «nodevējs».
- ..tādu kāvienu Kola patiešām saņēma dzīvē pirmo reizi. Taču vairāk par pārsisto lūpu un degunu sūrstēja nicīgi nošņāktais vārds «nodevējs».
- ..īstais nebēdnis un nedarbnieks bija Jurka, kas neklausīja ne tēva, ne mātes,.. nebīdamies ne kāviena, ne pēriena.
2.pareti Paveikta darbība, rezultāts → kaut [1] (1).
PiemēriTas tik bija viens kāviens: sivēns pagalam.
- Tas tik bija viens kāviens: sivēns pagalam.
Avoti: 4. sējums