kņūpus
kņūpus apst.
kņūpu apst.
kņupus apst.
kņupu apst.
knūpus apst.
knūpu apst.
knupus apst.
knupu apst.
1.Tā, kas ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
PiemēriPie žagaru kaudzes, kņūpus nogrūsts, tupēja Kalna Dauksts..
1.1.Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
PiemēriKnūpus iestiprinātajam cirvim smaguma centrs ir izdevīgākā vietā nekā atkaru iestiprinātajam, tāpēc arī cirtiena precizitāte augstāka.
1.2.Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
PiemēriZārka galvgals nolikts uz miežu maisa, kājgals uz kņupu apgāzta pūra.
Avoti: 4. sējums