kūlums
kūlums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → kult1. Kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums.
PiemēriBagātīgs kūlums.
- Bagātīgs kūlums.
- Vētīt jauno kūlumu.
- Priekšstrādnieks ar Bramani tīrīja sarīta kūlumu, abi nokūpējuši kā velni.
- Divi cilvēki ar to [kalti] nepilnās septiņās stundās izkaltēs un iztīrīs triju kombainu dienas kūlumu.
- Un mēs smejam. Bet saulstaros kaist Pirmā kūluma raženie graudi.
2.Paveikta darbība, rezultāts → kult2.
Avoti: 4. sējums