kūlītis
kūlītis -ša, v.
1.Dem. → kūlis.
2.Sasiets (novāktu, parasti nelielu, augu) saišķis.
PiemēriAiz resnajām sijām stāv aizbāztas sīpolu buntes [virtenes], ķimeņu kūlīši, krūzmētras..
- Aiz resnajām sijām stāv aizbāztas sīpolu buntes [virtenes], ķimeņu kūlīši, krūzmētras..
- Augus nopļauj, sasien kūlīšos un žāvē labi vēdināmās telpās.
- Niedru pārpalikumus.. var izmantot mazāku puķpodu ietērpšanai.. Tātad ar vienu ievākto kūlīti varēs ietērpt vismaz trīs četrus puķpodus.
3.biol. Saistīta (piemēram, audu, šūnu) kopa.
PiemēriMuskuļu šūnu kūlīši.
- Muskuļu šūnu kūlīši.
- Dziļākā ir zemādas tauku kārta, kas satur tauku dziedzerus. Šinī kārtā atrodas tievi muskuļu šķiedru kūlīši, kas savilkdamies izspiež taukus no dziedzeriem un paceļ matus uz ādas virsmas.
- Slimnieku izmeklējot, konstatē sāpīgumu asinsvadu kūlīšos.
- Pēc vadu kūlīšu un atvārsnīšu uzbūves, kā arī citām veģetatīvo orgānu iezīmēm šīs [mieturaiņu] rindas augi ir neapšaubāmi primitīvi..
Stabili vārdu savienojumiKūlīšu sējējs.
- Kūlīšu sējējs — Labības pļaujmašīna, kas nopļauj labību un sasien kūlī. Linu kombaina sastāvdaļa, kas sasien linu stiebrus kūļos.
Avoti: 4. sējums