Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kūlītis
kūlītis -ša, v.
1.Dem. → kūlis.
2.Sasiets (novāktu, parasti nelielu, augu) saišķis.
PiemēriAiz resnajām sijām stāv aizbāztas sīpolu buntes [virtenes], ķimeņu kūlīši, krūzmētras..
3.biol. Saistīta (piemēram, audu, šūnu) kopa.
PiemēriMuskuļu šūnu kūlīši.
Stabili vārdu savienojumiKūlīšu sējējs.
Avoti: 4. sējums