kūvēt
kūvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; apv.
1.Skraidīt, lēkāt, parasti pēc ilgstošas uzturēšanās kūtī (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
PiemēriLopiņi kūvē, kad tos pirmoreiz izlaiž ganos.
- Lopiņi kūvē, kad tos pirmoreiz izlaiž ganos.
- Dūmaļa, laukā tikusi, gribēja tā kā kūvēt vien, un vedējam nebij nemaz tik viegli to saturēt..
- ..zirgs sāka spārdīties, slieties stāvu un kā traks pa pagalmu kūvēt.
1.1.Draiskuļot, rotaļāties (par cilvēkiem).
PiemēriEs izgāzu piena spaini, ar puišiem kūvēdama.
- Es izgāzu piena spaini, ar puišiem kūvēdama.
Avoti: 4. sējums