kūvēt
kūvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; apv.
1.Skraidīt, lēkāt, parasti pēc ilgstošas uzturēšanās kūtī (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
PiemēriLopiņi kūvē, kad tos pirmoreiz izlaiž ganos.
1.1.Draiskuļot, rotaļāties (par cilvēkiem).
PiemēriEs izgāzu piena spaini, ar puišiem kūvēdama.
Avoti: 4. sējums