kūvēties
kūvēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.; apv.
Draiskuļoties, rotaļāties citam ar citu (parasti par mājdzīvniekiem).
PiemēriKucēni kūvējas.
- Kucēni kūvējas.
- Cik skumji būt beigtam lauvam! Daudz labāk kaķēnam dzīvam, ar skudru kas kūvējas.
Avoti: 4. sējums