Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lāsmot
lāsmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
PiemēriOktobra svētkos Dzēsija uz kopējām vakariņām ieradās jaunā tafta kleitā, kura kā pāva aste lāsmoja visās septiņās varavīksnes krāsās.
1.1.Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
Piemēri..draugi ieraudzīja karogu plandām baznīcas tornī. Spirgtais rīta vējš plivināja drānu, kas koši lāsmoja saulē.
1.2.Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriZvaigznes lāsmo.
1.3.Spīdēt, mirdzēt, parasti nevienmērīgi (par acīm).
PiemēriArī meitenes acis lāsmo kā divi meža ezeri.
1.4.reti Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) — piemēram, par sauli, zvaigznēm.
Piemēri..Pakalnos lini līgojot poguļo, Plūcējas jaunas ūdeņi spoguļo, Lāsmo saule valgajās šķiedrās.
Avoti: 4. sējums