Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lāsumains1
lāsumains -ais; s. -a, -ā
lāsumaini apst.
1.Plankumains, raibs, ar lāsumiem. Lāsains [1] (2).
PiemēriTīreļa līdzenums arī jau lāsumains. Vietām sniega nemaz vairs nav - tur zaļganbaltās sūnas plankumi ar katru dienu plešas platāki starp sarukušiem sniega klaniem.
1.1.Traipains, ar netīriem plankumiem.
PiemēriLāsumaina drēbe.
Avoti: 4. sējums