lēca
lēca -as, s.
1.Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
PiemēriVisus refrakcijas anomālijas veidus, kā tālredzību, tuvredzību, tā arī astigmātismu, mēs labojam ar speciāli pagatavotām stikla lēcām - briļļu stikliem.
Stabili vārdu savienojumiIeliekta lēca. Izliekta lēca. Kontakta lēca.
2.Acs sastāvdaļa — caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis.
PiemēriAcs ābolā ir četras caurspīdīgas vides: radzene, ūdeņainais šķidrums, lēca un stiklveida ķermenis.
3.ģeol. Neliela, vidusdaļā biezāka un malās krasi izzūdoša iežu iegula.
PiemēriMāliem ir dažāds iegulas veids, sākot ar starpslānīti un lēcu un beidzot ar ievērojama biezuma slāņveidīgiem nogulumiem..
Stabili vārdu savienojumiMagnētiskā lēca.
Avoti: 4. sējums