līču
līču apst.
1.savienojumā «līču loču», arī «līču ločiem» Līkloču.
PiemēriPutekļaini baltais ceļš līču loču aizvijas garām milzīgam bālgani zaļam rudzu laukam, pāri šaurai, tumšai upītei, garām kuplai birztalai.
- Putekļaini baltais ceļš līču loču aizvijas garām milzīgam bālgani zaļam rudzu laukam, pāri šaurai, tumšai upītei, garām kuplai birztalai.
- Man patīk.. pelēkais zaķis ar vientiesīgo, pāršķelto virslūpu, kad tas lec līču loču pār tīrumu..
- Noplaiksnīja zils zibens. Līču ločiem gar visu pamali.
2.adj. nozīmē; savienojumā «līču loču» Līkločains, līkumains.
Piemēri..meitene steidzās uz kaimiņiem. ..Viņa sekoja kaimiņa līču loču taciņai caur krūmiem.
- ..meitene steidzās uz kaimiņiem. ..Viņa sekoja kaimiņa līču loču taciņai caur krūmiem.
- Mizas gabals nokrita zemē. Atklājās priedes stumbrs, līču loču ejām izrakstīts.
Avoti: 4. sējums