Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
līcis
līcis -ča, v.
1.Sauszemē ievirzījusies (okeāna, jūras, ezera) daļa.
PiemēriNaktī vējš pieņemas spēkā.. Labi, ka.. atrodamies nevis atklātā jūrā, bet aizsegtā līcī.
  • Naktī vējš pieņemas spēkā.. Labi, ka.. atrodamies nevis atklātā jūrā, bet aizsegtā līcī.
  • Latvijā dzintaru atrod ne tikai Kurzemes jūrmalā un Rīgas jūras līča piekrastē, bet arī diezgan tālu no jūras krasta.
  • ..saimniece bez kavēšanas ezera dibenu līci rūpīgi sāka pārmeklēt..
1.1.Sauszemē ievirzījusies (upes) daļa.
PiemēriIebraukt upes līcī ar laivu.
  • Iebraukt upes līcī ar laivu.
  • Kā pusdienas saulē aizsnaudusies, upīte kādā līcī apstājās, sakrādama ūdeni mazā dzelmītē.
  • Strauja upe grauž smilšu krastus, rada jaunus līčus. Nemierīgi traukdamās pa līkloču gultni, upe veļ oļus..
  • Vēja pūsma, kas ielauzās dziļajā, ar kokiem apaugušajā upes gravā, saburzīja sīkās krokās rāmo līča ūdeni.
2.Sauszemes daļa ar lokveida ievirzījumu (upē, ezerā).
PiemēriUpe vietām pielocījās laukam, tad atkal aizmeta līkumu tālu prom, radīdama plašus, zālainus līčus.
  • Upe vietām pielocījās laukam, tad atkal aizmeta līkumu tālu prom, radīdama plašus, zālainus līčus.
  • No Sausi ejas līča pļavām cēlās migla kā no kūpoša azaida trauka..
Avoti: 4. sējums