Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
līcis
līcis -ča, v.
1.Sauszemē ievirzījusies (okeāna, jūras, ezera) daļa.
PiemēriNaktī vējš pieņemas spēkā.. Labi, ka.. atrodamies nevis atklātā jūrā, bet aizsegtā līcī.
1.1.Sauszemē ievirzījusies (upes) daļa.
PiemēriIebraukt upes līcī ar laivu.
2.Sauszemes daļa ar lokveida ievirzījumu (upē, ezerā).
PiemēriUpe vietām pielocījās laukam, tad atkal aizmeta līkumu tālu prom, radīdama plašus, zālainus līčus.
Avoti: 4. sējums