Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
līdzens
līdzens -ais; s. -a, -ā
līdzeni apst.
1.Tāds, kur nav kalnu, pauguru, gravu (par vietu, reljefu).
PiemēriLīdzens tīrums.
Stabili vārdu savienojumiLīdzens (arī gluds) kā dēlis (arī galds).
1.1.Tāds, kam nav izciļņu, bedru, kroku, skabargu u. tml. Gluds.
PiemēriLīdzens ceļš.
1.2.Tāds, kur nav viļņu.
PiemēriUpes līmenis bija tik rāms, tik līdzens.
1.3.Tāds, kur nav grumbu (par seju, tās daļām).
PiemēriViņai ir augsta, līdzena piere un lielas pelēkas acis..
1.4.Vienmērīgs, līdzsvarots. Viegli plūstošs.
PiemēriLīdzens solis.
Avoti: 4. sējums