Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
līdzpilsonis
līdzpilsonis -ņa, v.
līdzpilsone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Viens no diviem vai vairākiem (kādas valsts) pilsoņiem, kas dzīvo vienlaikus.
PiemēriViduslaikos.. psihiski slimiem cilvēkiem, kuri ar savu nepareizo izturēšanos kļūst uzkrītoši un traucē līdzpilsoņus, sāk pievērst lielāku uzmanību.
Avoti: 4. sējums