līklocis
līklocis -ča, v.
1.parasti dsk. Izliekums un ieliekums.
PiemēriKrasti izliekušies slaidos līkločos un klāti ar mežiem, kuru atspulgi rāmi grimst ezera dzelmājos.
- Krasti izliekušies slaidos līkločos un klāti ar mežiem, kuru atspulgi rāmi grimst ezera dzelmājos.
- Viļņos novaldīt kuģi vairs nav tik viegli.. Kad kuģis met līkločus, viņš [ kapteinis] pukojas: «Brauc kā pa zāģa zobiem.»
- Mašīna [braucot] pa ceļu izlocīja gluži neparastus līkločus..
- pārn. Katra cilvēka liktenī ir savi līkloči, savas nejaušības.
- pārn. Dažos mirkļos Romāna domas izmet zibenīgus līkločus.
2.ģen.: līkloču, adj. nozīmē Līkločains.
PiemēriMašīna ripo pa līkloču ceļiem..
- Mašīna ripo pa līkloču ceļiem..
- Strauja upe grauž smilšu krastus, rada jaunus līčus.. Nemierīgi traukdamās pa līkloču gultni, upe veļ oļus..
- Tavs zīmulis nedroši papīru skar Un līkloču līnijas zīmē..
- pārn. Kārļa Sebra daiļradē precīzākais ceļvedis var būt paša aktiera labā atmiņa, kas mūs izvadās pa visiem dažādo lomu līkloču ceļiem.
3.etn. Ornamenta motīvs tautas mākslā – regulāri viļņota vai lauzta līnija.
PiemēriLīklocis ieņem sevišķu vietu latviešu etnogrāfiskajā rakstā.
- Līklocis ieņem sevišķu vietu latviešu etnogrāfiskajā rakstā.
- Tipiskākie [rotu] ornamenta elementi ir punkti, apļi, rombi, svītras, trīsstūri un līkloči.
Avoti: 4. sējums