labi
labi apst.
1.Atbilstoši noteiktam prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
PiemēriLabi padarīt darbu.
- Labi padarīt darbu.
- Labi nomazgāt rokas.
- Labi dziedāt.
- Labi atskaņot melodiju.
- Skolnieks mācās labi.
- Bērns guļ labi.
- «Es tev pateicos,» pēc klusuma iestāšanās viņš teica. ..«Man tomēr jāsaka, ka tu esi daudz strādājis un labi strādājis..»
- ..Putenis [strēlnieks] labi šauj. ..Lai attālums kāds, neviena lode neiet garām.
- Viņa labi prata savu amatu.
- Pie slimnīcas bija pieklīdusi slima vārna, kurai.. bija ievainots viens spārns un kura nevarēja labi laisties.
1.1.Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt).
PiemēriLabi izskraidīties.
- Labi izskraidīties.
- Labi ieklausīties troksnī.
- Skaidrīte vēl labi paskatījās uz viņu [strēlnieku] melnajām sejām, baltajiem zobiem un acīm, tad pieķērās pie vectēva rokas..
- ..sivēns.. vispirms labi apošņāja, vai piens silē pietiekami silts.
- No sākuma Annelei vis nevedās jaunais darbs un tēvam uz viņu labi jāpagaida..
1.2.Samērā pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
PiemēriLabi pazīt apvidu.
- Labi pazīt apvidu.
- Labi pārdomāt jautājumu.
- Labi saredzēt tālumā kuģi.
- Svešie labi nesaprata, ko viņš runā, un griezās pie bufetnieka, lai.. pārtulko angliski.
- Drīz pazinu Ķesteru priedes un upi tikpat labi kā savu kabatu.
- Logs bija atvērts, un labi varēja sadzirdēt mazās pilsētas dzīvi naktī.
1.3.Saskaņā, saticībā (dzīvot), tā, ka ir labas savstarpējas attiecības (par cilvēku grupu).
PiemēriSenāk bija divi brāļi; Labi kopā sadzīvoja; Ko viens saka, otrs dara, Uz pusvārda saprazdamies.
- Senāk bija divi brāļi; Labi kopā sadzīvoja; Ko viens saka, otrs dara, Uz pusvārda saprazdamies.
- Jorens pieceļas un pieiet pie loga. Klusē. Ar Straumi viņi patiesi sapratušies labi, Jorens uzticējis viņam daudzas savas domas.
- ..viņi [tēvs ar dēlu] satika labi..
1.4.Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
PiemēriPārmeldera dēli bij labi audzināti, par caurbraucējiem nekad neņirgājās..
- Pārmeldera dēli bij labi audzināti, par caurbraucējiem nekad neņirgājās..
- «Redzi, es neaizkavēšu tevi, es tikai atgādināšu, ka nav labi aizmirst savus vecākus.»
2.Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem).
PiemēriZēns labi redz.
- Zēns labi redz.
- Viņš pirms dažiem gadiem bija izcietis smadzeņu iekaisumu un tagad nevarēja labi dzirdēt..
2.1.Normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt) – par organisma, tā daļu funkcijām.
PiemēriSirds darbojas labi.
- Sirds darbojas labi.
- Cilvēka acs labi funkcionē un labi piemērojas tai krāsu harmonijai, kas atrodas dabā, tas ir, zemes, debess, zāles un ūdens krāsai.
- «Es tikai vēlētos pa naktīm atkal labi gulēt. Un no rīta, lai es logu varu attaisīt.»
3.Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
PiemēriDarbs veicas labi.
- Darbs veicas labi.
- Saruna beidzās labi.
- Viss būs labi.
- Rēta dzīst labi.
- Rudzi auga labi.
- Purva malā zāle labi augusi, vietām sniedzās līdz ceļiem.
- ..brauciens bij izdevies labāk nekā cerēts.
- Ikvienam, kas redz šos jauniešus, gluži neviļus aizmirstas gadi un gribas pasmaidīt. Svētki un jaunība — cik labi tas saderas kopā!
- «Labi, ka atnācāt,» skolotājs aicināja ciemiņu piesēsties. «Es jau pats pošos jūs uzmeklēt.»
3.1.Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
PiemēriNazis griež labi.
- Nazis griež labi.
- Kombains strādā labi.
- «Vai nezini, ka rasā izkapts labāk kož?»
3.2.Samērā pilnīgi, arī pastiprināti (izpausties darbībai, norisei, parādībām dabā).
PiemēriKad saule jau bija labi pakāpusies virs apsnigušajiem mežiem, iestājās klusums.
- Kad saule jau bija labi pakāpusies virs apsnigušajiem mežiem, iestājās klusums.
3.3.Patīkami (smaržot, garšot u. tml.).
PiemēriCeriņi smaržo labi.
- Ceriņi smaržo labi.
- Jaunie kāposti Strautiņam garšoja labi, un viņš būtu strēbis vēl..
4.Patīkami, arī ērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
PiemēriLabi būt kopā ar draugiem.
- Labi būt kopā ar draugiem.
- Labi tā pavārtīties pa mīksto, jauno zālīti, paprātot par šo un to.
- .. Ilzītei bij jāceļas augšā no zemā soliņa, uz kura bij tik labi..
- Cik labi tā — pēc darbu bezgalības Reiz atkal just: tu vari atpūsties.
4.1.Normāli, bez (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
PiemēriPēc operācijas slimnieks jūtas labi.
- Pēc operācijas slimnieks jūtas labi.
- No rīta Līze pamodās agri, bet nejutās labi. Reiba galva un spieda pakrūtē..
- Diena pagāja cītīgā darbā. Jūtos atkal pavisam labi, varbūt pat veselāks nekā pirms došanās jūrā.
4.2.Pārticībā (dzīvot), tā, ka ir apmierināts (ar dzīvi).
Piemēri«..nedomā, ka man iet slikti. Tici man, es dzīvoju labi, pelnu tik, cik nevaru notērēt.»
- «..nedomā, ka man iet slikti. Tici man, es dzīvoju labi, pelnu tik, cik nevaru notērēt.»
- Zināms, kad tēvs bija dzīvs, tad viņiem klājās ļoti labi, visi allaž bija paēduši.
5.Samērā daudz, tā, ka pietiek.
PiemēriLabi samaksāt.
- Labi samaksāt.
- Es nopelnu labi, es varētu uzturēt lielu ģimeni, bet esmu viens.
6.Samērā pilnīgi (izpausties īpašībai, pazīmei).
PiemēriLabi gara lente.
- Labi gara lente.
- Labi dziļa bedre.
- Labi agri pamosties.
- Vienā [klēts] sienmalā bija uztaisīta labi liela gulta, pie otras stāvēja skapis. .
- Uz verandas bija garš galds, apsegts ar zaļu drēbi, un labi daudz krēslu.
- Šopavasar Karīna un Kaspars nogriež zaļus lazdu spieķus un nolemj iet riņķu riņķiem pa šo pasauli, iet kājām un labi lēnām.
Stabili vārdu savienojumiBūt (retāk nākt) labi (arī krietni) gados.
- Būt (retāk nākt) labi (arī krietni) gados idioma — Būt samērā vecam. Būt pāri pusmūžam.
7. part. nozīmē. Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
Piemēri«Biruta, kad mēs iesim uz dzirnavām? .. Varbūt šopēcpusdien pat?» Biruta padomā. .. «Labi,» viņa saka. «Varētu. Es tikai sameklēšu kaut ko ēdamu.»
- «Biruta, kad mēs iesim uz dzirnavām? .. Varbūt šopēcpusdien pat?» Biruta padomā. .. «Labi,» viņa saka. «Varētu. Es tikai sameklēšu kaut ko ēdamu.»
- «Labi! Es braucu,» Mirdza piekrita un apgrieza velosipēdu.
- Viņa pieiet dēlam klāt, noglauda galvu. «Labi, šoreiz lai paliek,» Ilga ierunājas izlīdzinoši. «Bet apsoli man, ka citreiz nekur nebēgsi.»
7.1.Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
PiemēriBrīdi klusējām, tad Zintra teica: «Tu rītvakar atnāc pie manis, labi?»
- Brīdi klusējām, tad Zintra teica: «Tu rītvakar atnāc pie manis, labi?»
8.pārākajā pakāpē: labāk, part. nozīmē. Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
Piemēri«Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks.»
- «Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks.»
- Viņa aiziet labāk pie priedēm mežmalā.. nekā pie cilvēkiem.
- Pārmelderis pamirkšķināja Jorģim, lai labāk klusē, un runāja pats tā vietā.
Stabili vārdu savienojumiLabāk par labu.
- Labāk par labu idioma — Ļoti labi.
9.Atzīme labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
PiemēriŠodien tu saņem liecību un priecājies, ka tajā ir tikai atzīmes «labi» un «teicami».
- Šodien tu saņem liecību un priecājies, ka tajā ir tikai atzīmes «labi» un «teicami».
Stabili vārdu savienojumiLabi ja. Tikpat labi.
- Labi ja — Norāda uz šaubu, nenoteiktības nokrāsu izteikumā.
- Tikpat labi — Norāda uz iespējamo varbūtību. Iespējams.
Avoti: 4. sējums