Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
laikkavēklis
laikkavēklis -ļa, v.
Tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi. Laika pavadīšana, izklaidēšanās. Laika kavēklis.
Piemēri..mans dzīves un darba tēlojums pavisam nav, vismaz negrib būt līdzīgs buržuāziski budzisko rakstnieku romantiķu sadomātam beletristiskam laikkavēkļa sacerējumam.
Avoti: 4. sējums