Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
laikkavēklis
laikkavēklis -ļa, v.
Tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi. Laika pavadīšana, izklaidēšanās. Laika kavēklis.
Piemēri..mans dzīves un darba tēlojums pavisam nav, vismaz negrib būt līdzīgs buržuāziski budzisko rakstnieku romantiķu sadomātam beletristiskam laikkavēkļa sacerējumam.
Avoti: 4. sējums