lakatots
lakatots -ais; s. -a, -ā; reti
Tāds, kas ir apsiets ar lakatu (parasti par galvu). Tāds, kam galvā ir lakats (par cilvēku).
PiemēriViņš pat reižu reizēm pārlaida pār lakatotajām galvām steidzīgus mirkļus, it kā viņam tur būtu kāds sameklējams.
Avoti: 4. sējums