Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lakatots
lakatots -ais; s. -a, -ā; reti
Tāds, kas ir apsiets ar lakatu (parasti par galvu). Tāds, kam galvā ir lakats (par cilvēku).
PiemēriViņš pat reižu reizēm pārlaida pār lakatotajām galvām steidzīgus mirkļus, it kā viņam tur būtu kāds sameklējams.
Avoti: 4. sējums