lakt
lakt loku, loc, lok, pag. laku; trans.
1.Dzert, ņemot (šķidrumu) ar mēli (piemēram, par kaķi, suni). Ņemt (šķidrumu) – par mēli.
PiemēriKaimiņu vecais medību suns.. bradā pa jūru un slinki lok ūdeni.
- Kaimiņu vecais medību suns.. bradā pa jūru un slinki lok ūdeni.
- Trokšņa iztraucēts, ezis beidza lakt pienu..
- Māte nolika kaķīti uz krēsla, ielēja bļodiņā pienu un pabāza tam zem deguna. Sārtā mēlīte veikli sāka lakt balto šķidrumu.
- pārn. Kā kaķis atnāk vakars Un miglas pienu lok.
- pārn. Tad pēkšņi dārd, un aplam auka brāžas, Rauj koku saknes, ūdens dzelmes lok.
- pārn. Un tu redzi - tavas mājas uguns mēles lok..
1.1.intrans.
PiemēriRaibs suns, iebridis Daugavā,.. lok, mēlei uz visām pusēm pilieniņus izšļakstot.
- Raibs suns, iebridis Daugavā,.. lok, mēlei uz visām pusēm pilieniņus izšļakstot.
- ..kāri dzer zirgi, lok suņi.
- pārn. Nakts kā izsalcis suns no manas dvēseles laks.
1.2.vienk. Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
PiemēriLakt alu.
- Lakt alu.
- pārn. Vai nedarbs kāds tev lēcies, Vai tu ko aizliegtu lacis - To godīgi visu un klaji Pasaka tavas acis.
1.3.intrans.
Piemēri«..pudeli bāz kabatā un pats arī neloc...» Frickauss stingri noteica.
- «..pudeli bāz kabatā un pats arī neloc...» Frickauss stingri noteica.
Avoti: 4. sējums