lapains
lapains -ais; s. -a, -ā.
1.Tāds, kam ir lapas, lapojums (par augiem, to daļām).
PiemēriLapains koks.
- Lapains koks.
- Lapainie augi.
- ..viņš turēja lapainu bērza rīksti, kā meiju gaisā paslējis.
- Jūlija beigās ieteicams sapļaut niedres lecekšu segām. Šai laikā pļautās niedres ir lapainas.
- «Vai tad te ir zāle, ko pļaut?» - «Pamatīga! Bieza kā aitas kažoks. Un lapaina.»
- Ar lapainiem (zālveida) spraudeņiem pavairo tādus ogulājus kā, piemēram, ērkšķogas, ar koksnainiem spraudeņiem - vāji sakņojošās tajā upeņu šķirnes..
1.1.Tāds, kurā ir daudz lapu (piemēram, par sienu).
PiemēriLapains siens.
- Lapains siens.
1.2.reti Tāds, ko klāj, sedz bieza lapotne.
PiemēriVakaros Vīskrelis apstaigāja parka lapainās paslēptās vietiņas..
- Vakaros Vīskrelis apstaigāja parka lapainās paslēptās vietiņas..
Avoti: 4. sējums