lapains
lapains -ais; s. -a, -ā.
1.Tāds, kam ir lapas, lapojums (par augiem, to daļām).
PiemēriLapains koks.
1.1.Tāds, kurā ir daudz lapu (piemēram, par sienu).
PiemēriLapains siens.
1.2.reti Tāds, ko klāj, sedz bieza lapotne.
PiemēriVakaros Vīskrelis apstaigāja parka lapainās paslēptās vietiņas..
Avoti: 4. sējums