lasīt1
lasīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu). Uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), runāt (to klausītājiem).
PiemēriLasīt daiļliteratūru.
Stabili vārdu savienojumiLasīt korektūru.
1.1.intrans.
PiemēriVai viņš arī patiesi lasīja vai tik grāmatā skatījās, tas nav zināms.
Stabili vārdu savienojumiLasīt balsī (arī skaļi). Lasīt priekšā.
1.2.Uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), uzzināt (ko no tā).
PiemēriToties Losa salu parādīšanos gaidu ar nepacietību, jo esmu lasījis, ka tās esot ļoti skaistas.
1.3.intrans. Uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
PiemēriLasīt par ceļojumiem.
1.4.intrans. Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
PiemēriBērns jau lasa.
1.5.pārn. Uztvert, izprast (ko, parasti daiļdarbu, mākslas darbu).
PiemēriViņš [režisors] prot ļoti, ļoti dziļi lasīt G. Priedes dramaturģiju. Daudzas it kā pavisam mazsvarīgas replikas, kas, likās, lugā varētu būt vai nebūt, izrādes kopsakarā iegūst noteiktu jēgu, raksturo tēlā kaut ko ļoti zīmīgu.
2.Noteikt, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
PiemēriLasīt rasējumu.
3.Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
Piemēri..es lasu viņa sejā nožēlu un to, ka viņš jūtas ļoti nepatīkami.
Stabili vārdu savienojumiLasīt domas. Lasīt dvēselē (retāk sirdī).
4.Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
PiemēriDzejnieks nozudis ielu drūzmā. Pašlaik viņš jau lasa lekciju universitātē par mūsdienu kritikas jautājumiem.
Stabili vārdu savienojumiLasīt morāli (arī lekciju, sprediķi, notācijas).
4.1.Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
PiemēriLasīt leksikogrāfiju.
Stabili vārdu savienojumiLasīt kā (atvērtā, retāk atšķirtā) grāmatā. Lasīt starp rindām.
Avoti: 4. sējums